linkedin 3 32 facebook 3 32 instagram 32

 

ATTĀLINĀTĀS KOMUNIKĀCIJAS PRASMES JOPROJĀM IR IZAICINĀJUMS

Lai gan vairāk nekā gadu liela daļa ikdienas lietišķās un arī neformālās saskarsmes aizrit video konferences, video zvanu vai citā attālinātajā formā, joprojām efektīvas un profesionālās komunikācijas prasmes un uzvedība jeb netiķete ir izaicinājums.
Manā marta bilancē ir 20 moderēti e-pasākumi, ap desmit sanāksmes, kurās esmu vadītāja, vēl padsmit sanāksmes, kur esmu dalībnieka lomā, vairākas vadītas apmācības un pa kādam iekšējās komunikācijas pasākumam plus vēl radošais un tehniskais process, apstrādājot un izstrādājot darba materiālus. Datorekrāna laiks - vidēji 8-12 h/mēnesī darba dienās.
Iepriekšminētais apjoms man radījis virkni novērojumu par auditorijas saskarsmes prasmēm un paradumiem, kas ļauj izdarīt secinājumus par tiem.
👉Joprojām ir cilvēki, kuri izvēlas komunicēt, izslēdzot kameras.
To varētu savā ziņā salīdzināt ar spēlēšanos "aklajās vistiņās" vai, ja par analoģisku pieņemam iespēju tikties klātienē, tad tas ir kā runāt, stāvot vienam sarunas biedram vienā durvju pusē, otram - otrā.
Kā minimums ir kameras ieslēgšana, sasveicinoties un atvadoties.
Taču vēl vērā ir ņemams apstāklis, ka tieši ieslēgta kamera palīdz mobilizēties un koncentrēties sarunai/pasākumam, par ko bieži sūdzas cilvēki.
👉 Tehniskais izpildījums - gaismas, virtuālie foni, skaņa.
Mums visapkārt ir daudz pieejamas informācijas, kā vienkāršiem veidiem un minimāliem resursiem nodrošināt to, lai ekrāna attēls būtu kvalitatīvs un reprezentatīvs.
Un tomēr - dīvaini un mirguļojoši foni, puse no sejas vai kādas citas ķermeņa daļas pa visu ekrānu, gaisma no aizmugures, ieslēgti mikrofoni u.tml. joprojām ir ikdiena.
👉 Ja kādu laiku atpakaļ man šķita, ka attālinātās sapulces beidzot ir veids, kā tos, kuri neko nav dzirdējuši par sapulču plānošanu un laika vadību, ielikt "rāmītī" un sanāksmes ieguva konstruktīvu veidolu, tad pēdējā laika novērojumi liecina, ka cilvēki ir pārvarējuši glosofobiju (bailes no uzstāšanās) un, ja vien sanāksmei nav konkrēts protokols, izmanto tās kā skatuves runas pasākumu. Tam pamatā, protams, ir psihoemocionalais fons - socializēšanās ierobežojumi un vēlme komunicēt sev iespējamos veidos un formā. Taču, šķiet, ka daļai organizāciju tas piespiedīs atgriezties pie bāzes zināšanām un prasmēm - kā organizē sanāksmes.
Secīgi jāpiemin arī prezentācijas prasmes, prezentāciju saturs, forma un laika rāmis - šis laiks ir par koncentrētu, uzskatāmu, dinamisku, arī viegli uztveramu sniegumu nevis stundām ilgām slaidrādēm ar gariem tekstu blāķiem.
Tajās runāsim gan par psihoemocionāliem, gan tehniskiem aspektiem, kas ir svarīgi un ietekmē saskarsmi attālināti. Tāpat runāsim par to, kā atstāt pozitīvu iespaidu, noturēt uzmanību gan pašam, gan Taviem klausītājiem u.c.